Manā dzīvē ir bijušas tumšas dienas. Bet tā diena, kad es saskaitīju pēdējos 47 eiro makā un sapratu, ka rīt pienāk termiņš trim rēķiniem, bija viena no tumšākajām. Es nestrādāju – biju zaudējis darbu pirms diviem mēnešiem. Dzīvoju kopā ar māti, kurai arī pensija niecīga. Man 35 gadi, un es jutos kā neveiksminieks.
Tā bija otrdiena. Lietus lija jau trešo dienu. Es sēdēju virtuvē, dzēru lētu kafiju un mēģināju izdomāt, kam zvanīt pirmais – bankai vai draugam. Ne banka, ne draugi nevarēja palīdzēt. Banka jau bija nosūtījusi atgādinājumu. Draugiem pašiem grūti.
Tad es izdzēru trešo kafijas tasi un izdarīju kaut ko, ko biju solījies nekad nedarīt. Es atvēru datoru un iegāju meklētājā. "Tiešsaistes spēles". Nevis tāpēc, ka ticētu laimei. Bet tāpēc, ka man vajadzēja desmit minūtes, kad nedomātu par to, cik esmu dziļi bedrē.
Pirmais, ko atradu, izskatījās pieklājīgi. Reģistrējos. Viss aizgāja ātri – desmit sekundes, un es jau biju iekšā. Tā es nokļuvu
vavada baltic casino. Interfeiss vienkāršs, latviski. Sākumā neko nesapratu – kaut kādas spēles, griezieni, bonusi. Bet bija arī vienkāršs spēļu automāts ar augļiem. To es sapratu.
Es ieliku 20 eiro. Pusi no tā, kas man bija. Ja zaudēšu, paliks 27. Ar 27 eiro es varētu nopirkt makaronus un griķus nedēļai. Sāku griezt. Likmes mazas – 10 centi. Griezu lēni, gandrīz vai automātiski. Pēc piecpadsmit minūtēm man bija 14 eiro. Pēc pusstundas – 9 eiro.
"Nu, tu esi muļķis, Artur," nodomāju. "Tu taču zināji."
Bet es neaizvēru. Kaut kas lika turpināt. Nevis alkatība, bet tāda kā... spītība. Es pārslēdzos uz citu spēli – kaut ko ar džungļiem un tīģeriem. Uzliku to pašu mazo likmi. Griezu.
Un tad – pēkšņi. Ekrāns nodrebējis. Skaņa. Gaismas. Es nesapratu, kas notiek. Bonusraunds. Trīs izvēles. Es nospiedu pa vidu. Skaitītājs sāka griezties. 20, 50, 120, 340. Tas apstājās pie 680 eiro.
Es sēdēju kā akmenī pārvērties. 680. No 20. Man rokas trīcēja, kad nospiedu "izņemt". Nauda atnāca pēc pāris minūtēm. Es paskatījos uz savu bankas kontu – 680 eiro vairāk nekā pirms stundas. Es nopirku alu, izdzēru vienā malcienā. Sajūta – neticama.
Bet stāsts nebeidzas. Tā ir tikai pirmā daļa.
Es samaksāju divus no trim rēķiniem. Palika 200 eiro. Un tad es pieņēmu lēmumu, kas varētu būt stulbs, bet toreiz likās pareizs. Es nolēmu, ka mēģināšu vēlreiz. Nevis tāpēc, ka gribēju vairāk. Bet tāpēc, ka man joprojām trūka līdz trešajam rēķinam un pārtikai nākamajam mēnesim.
Es gaidīju trīs dienas. Pētīju. Lasīju forumus. Sapratu, ka jāspēlē uzmanīgi, ar mazām likmēm, jāgaida bonusi. Nevis jāsteidzas. Piektdienas vakarā es atkal atvēru vavada baltic casino. Šoreiz mierīgāks. Es ieliku 50 eiro. Sāku ar to pašu spēli, ar kuru laimēju pirmo reizi – džungļi, tīģeri.
Pirmā stunda – nekas. 50 pārvērtās par 30. Otrā stunda – nekas. 30 par 15. Es sāku nervozēt. Bet es atcerējos, ka man vēl ir 150 no pirmās uzvaras. Tāpēc es nekrītu panikā. Es turpinu.
Trešās stundas sākumā man bija 9 eiro. Es jau gribēju ciet, kad pamanīju, ka tur ir jauna spēle – ar kosmosa tēmu. Izskatījās interesanti. Pārgāju uz to. Uzliku likmi 10 centi. Griezu. Pēc desmit griezieniem – mazs bonuss, 28 eiro. Man atkal bija 37. Es turpinu.
Pēc vēl divdesmit minūtēm – vēl viens bonuss, 94 eiro. Tagad man ir 131. Es jūtu, ka kaut kas nāk. Es palielinu likmi līdz 20 centiem.
Un tad – zibens. Lielais bonuss. Skaitītājs sāk griezties un neapstājas. 50, 150, 400, 900, 1800. Tas apstājas pie 2440 eiro.
Es aizvēru acis. Atvēru. 2440. Plus 131 – 2571. Es sēdēju un smējos. Skaļi, tā ka māte atnāca no savas istabas. "Kas noticis?" viņa jautāja. Es teicu – "Nekas, mammu. Viss ir labi."
Bet viss nebija tikai labi. Viss bija lieliski. Es samaksāju trešo rēķinu. Nopirku pārtiku mēnesim. Nopirku mātei zāles. Un palika vēl 1500 eiro, ko ieliku krājkontā.
Tas bija pirms sešiem mēnešiem. Kopš tā laika esmu atradis darbu. Alga nav liela, bet pietiek. Un es joprojām reizēm atceros to vakaru, kad vavada baltic casino mainīja manu dzīvi. Nevis tāpēc, ka es kļuvu bagāts. Bet tāpēc, ka es sapratu – dažreiz lielākais laimests ir nevis nauda, bet ticība, ka tu vari. Ka tu neesi neveiksminieks. Ka tev vienkārši vajag vienu labu dienu.
Vai es spēlēju tagad? Reizi mēnesī. Ielieku 20 eiro. Dažreiz uzvaru mazliet, dažreiz zaudēju. Bet man vairs nevajag to naudu izdzīvošanai. Man tā vajadzīga tikai tās sajūtas dēļ – sajūtas, ka dzīve var pārsteigt. Un tā ir labākā sajūta pasaulē.
Es neiesaku nevienam darīt to, ko es darīju. Tas bija risks. Liels risks. Bet dažreiz, kad esi dziļi bedrē, vienīgais ceļš uz augšu ir uzspridzināt to bedri. Es uzspridzināju. Un izdzīvoju. Paldies vavada baltic casino par to, ka man iedevāt iespēju. Bet vēl lielāks paldies man pašam, ka es pratu apstāties.
